VCA Bērnu ķirurgs

Bērnu ķirurgs

Bērnu ķirurgs ir speciālists, kurš veic dažādu iedzimtu un iegūtu ķirurģisko anomāliju diagnostiku un korekciju bērniem. Ārsts sadarbojas ar neonatologiem, pediatriem un ģimenes ārstiem. Kopīgi tiek atrasts labākais risinājums bērna ārstēšanā. Pirmo vizīti pie bērnu ķirurga būtu vēlams ieplānot bērna pirmajos dzīves mēnešos, lai veiktu profilaktisku pārbaudi un laikus sniegtu palīdzību, ja tā nepieciešama. Piemēram, lai konstatētu gūžu displāziju, kuru, savlaicīgi diagnosticējot, vairumā gadījumu iespējams izārstēt bez ķirurģiskas iejaukšanās.

Bērnu ķirurgu ieteicams apmeklēt, ja ir aizdomas, ka jūsu bērnam varētu būt:

  • gūžu displāzija – gūžas locītavas attīstības traucējumi, kas izveido savstarpēju neatbilstību gūžas locītavas kauliem. Rezultātā attīstās gūžas locītavas nestabilitāte, daļējs vai pilnīgs mežģījums;
  • kāda no trūcēm:
    ° nabas trūce (izvelvējums nabas rajonā);
    ° vēdera baltās līnijas trūce (veidojums jeb izvelvējums uz vēdera dobuma priekšējās sienas viduslīnijas rajonā no nabas uz augšu);
    ° cirkšņa trūce (veidojums jeb izvelvējums cirkšņa vai sēklinieka maisiņa rajonā);
  • hidrocēle (palielināts sēklinieks šķidruma uzkrāšanās dēļ sēklinieka apvalkos);
  • funikulocēle (cistisks veidojums, kurš var lokalizēties dažādos cirkšņa rajonos – līdz par sēkliniekam);
  • varikocēle (sēklinieku vēnu paplašinājums);
  • fimoze (dzimumlocekļa priekšādiņas sašaurinājums);
  • kriptorhisms (sēklinieku nenoslīdēšana maisiņā);
  • labdabīgi ādas un zemādas veidojumi – hemangiomas, ateromas, lipomas, papilomas, dermocistas, piokoku granulomas u.c.;
  • ieaudzis pēdas pirmā pirksta nags.

Bērnu ķirurgs konsultē un ārstē arī šādos gadījumos:

  • dažādu veidu brūces, to aprūpe, pārsēju maiņa;
  • lūzumi un to sekas;
  • apdegumi un apsaldējumi.

Bērnu ķirurgs vizītes laikā var nozīmēt papildu izmeklējumus:

  • rentgenu;
  • asins analīzes;
  • ultrasonogrāfiju;
  • kompjūtertomogrāfiju;
  • magnētisko rezonansi.

Bērnu ķirurgs ir jāapmeklē nekavējoties:

  • jebkura veida traumas gadījumā;
  • ja ir sāpes vēderā, vemšana, aizcietējums, asiņaini izdalījumi no taisnās zarnas;
  • sāpes dzimumorgānos, sēklinieku apsārtums un tūska;
  • sāpīgs apsārtums uz ādas, sāpes locītavās;
  • ja ir šaubas par bērna stāju un gaitu.