Fizikālā terapija VCA

Fizikālā terapija

Fizikālā terapija ir ārstniecība, kurā tiek izmantoti dažādi fizikālie faktori jeb dabas resursi (ūdens, siltums, dūņas u.c.) un to pārveidotās formas (lāzerstari, elektrība, mikroviļni u.c.). Tie ir fizioloģiski ārstniecības līdzekļi, ar kuriem cilvēka ķermenis dzīvo mijiedarbībā un ir pieradis pie tiem.
Fizikālā terapija ir svarīga sastāvdaļa slimību ārstēšanā, profilaksē un medicīniskajā rehabilitācijā.

 

  • Fizikālā terapija ir efektīva un cilvēka organismam saudzīga
  • Terapijas rezultātā uzlabojas pacienta veselības stāvoklis, mazinās sāpes un normalizējas organisma funkcijas
  • Fizikālā terapija nav invazīva, tā paātrina atveseļošanās procesu
Kad ir vajadzīga fizikālā terapija?

Fizikālās terapijas nepieciešamību nosaka ārsts kursa veidā – cik reižu un ar cik dienu intervālu. Fizikālā terapija mazina sāpes, tūsku un iekaisumus, palīdz sadziedēt brūces un lūzumus, uzlabojas vielmaiņa, limfas plūsma, normalizējas orgānu funkcijas, atjaunojas kustības un pastiprinās organisma imunitāte.

Tā ir ieteicama šādu slimību ārstēšanai un profilaksei:

  • plaušu slimību (bronhīts, bronhiālā astma, plaušu iekaisums) un elpošanas orgānu slimību ārstēšanā un profilaksē;
  • iekšējo orgānu slimību ārstēšanā un profilaksē – kuņga un zarnu trakta slimības, čūlas;
  • centrālās un perifērās nervu sistēmas slimību ārstēšanā – sekas pēc insulta, galvassāpes u.c.
  • mugurkaula, locītavu un muskuļu slimību ārstēšanā un traumatisku seku likvidācijā – spondiloze, radikulīts, pēc lūzumiem, saišu sastiepumiem, sasitumiem u.c.;
  • kāju asinsvadu slimību gadījumos – paplašinātas vēnas, vēnu iekaisums;
  • limfostāze – tūska un limfas atteces traucējumi;
  • rētaudu un saaugumu likvidēšanai vai situācijas uzlabošanai.
Kad nav piemērojama fizikālā medicīna?

Fizikālā medicīna nav piemērojama šādos gadījumos:

  • ļaundabīgi audzēji, akūta infekcija, drudzis, temperatūra;
  • izteikta aizdusa, nesen pārciests miokarda infarkts;
  • iekšējo orgānu akūtas slimības;
  • epilepsija;
  • izteikta asiņošana vai asinsizplūdumi;
  • onkoloģiska saslimšana;
  • grūtniecēm (atsevišķas terapijas tiek izmantotas saskaņā ar ginekologa norādēm).

Ultraskaņa vai fonorēze

Fonorēze ir medikamentu ievadīšana ķermenī ar ultraskaņas palīdzību. Ar speciālu aparātu ultraskaņas enerģiju pārveido siltuma enerģijā, un audu sasilšanas rezultātā aktivizējas organisma fizioloģiskie procesi. Procedūras laikā pacients sēž vai guļ uz kušetes un ar speciāla uzgaļa, ultraskaņas izdalītāja, palīdzību tiek apstrādāta noteikta ķermeņa daļa.
Ultraskaņas terapija palīdz samazināt sāpes un iekaisuma procesus, uzlabot limfas un asins cirkulāciju un veicina uzsūkšanās procesus.

Terapiju izmanto šādu slimību un simptomu ārstēšanā:

  • ausu, deguna, kakla slimības;
  • kaulu locītavu sistēmas slimības;
  • pēc diska trūces operācijām;
  • spondiloze;
  • artroze;
  • karpālā kanāla sindroms;
  • kaulu osteofīts.

Procedūra nav sāpīga, nerada specifiskas izjūtas.

To nedrīkst veikt, ja ir ādas slimības, sirds asinsvadu mazspēja, asiņošana, hipertoniskā slimība, stenokardija, arteriāla hipotonija, diencefālais sindroms, psihoneirotiskas CNS saslimšanas, smadzeņu asisnrites traucējumi, asins slimības, kaheksija, cukura diabēts, acu patoloģijas.

Elektroforēze (galvanizācija)

Elektroforēzes terapija palīdz organismā ievadīt medikamentus caur ādu. Ar līdzstrāvas palīdzību medikamentu joni nokļūst ādā un pēc tam pakāpeniski uzsūcas visā ķermenī. Strāvas stiprums atšķiras atkarībā no pacienta vecuma (bērniem tā ir vājāka) un lokalizācijas, piemēram, pēdām – stiprāka, galvai vai gļotādām – vājāka.

Strāvas ietekmē tiek veicināta:

  • asinsvadu paplašināšanās;
  • audu vielmaiņas uzlabošanās;
  • dažādu hormonu, bioloģiski aktīvo vielu izdalīšanās;
  • audu atjaunošanās un brūču dzīšana;
  • muskuļu atslābināšanās vai stimulēšana;
  • sāpju un iekaisuma mazināšanās;
  • limfas atteces stimulēšana.

Strāva var iedarboties ne tikai lokāli, elektrodu uzlikšanas vietā, bet arī plašāk, piemēram, pa nerva vadīšanas ceļu, kā arī reflektori uz visu cilvēka organismu.
Procedūras laikā uz pacienta ādas uzliek medikamentā samērcētu filtrpapīru un mitra auduma starpliku, kam pievieno divus vai vairākus strāvas nesošos elektrodus. Tiek amortizēta strāvas iedarbība un uzlabota strāvas nokļūšana organismā. Procedūras laikā pacientam jājūt strāvas iedarbība – “skudriņas”, neliela durstīšana vai siltums, taču nedrīkst just sāpes vai nepatīkamu kairinājumu.

Elektroforēzes terapiju neiesaka pacientiem, kam ievietots kardiostimulators, kā arī elektrodus neliek, ja attiecīgajā vietā uz ādas ir plaši bojājumi vai izsitumi, tireotoksikozes pacientiem – uz kakla daļas.

Darsonvāls (darsonvalizācija)

Darsonvalizācijā izmanto vājas intensitātes augstas frekvences un sprieguma maiņstrāvas impulsus. Strāvas ietekmē audos notiek jonu svārstības, rodas neliels siltums un pastiprinās asinsrite ne tikai ādā, zemādā vai gļotādā, bet arī iekšējos orgānos, kas saistīti ar šo ādas rajonu. Procedūras laikā izzūd asinsvadu spazmas, uzlabojas audu funkcionālais stāvoklis, venozā attece un apgāde ar skābekli.

Lieto šādu slimību un simptomu gadījumos:

  • Reino slimība;
  • kāju un rektālo vēnu varikozes paplašināšanās (gan pirms operācijas, gan pēc tās);
  • dažādas polineiropātijas;
  • neiralģija;
  • veģetatīvā distonija;
  • vazomotorās galvassāpes, reiboņi;
  • rinīts;
  • apsaldējums;
  • nedzīstošas brūces un trofiskās čūlas;
  • neirodermīts, kas izraisa stipru niezi.

Plaši lieto kosmetoloģijā, lai uzlabotu ādas elastīgumu, tvirtumu, izlīdzinātu sīkas grumbiņas un kavētu to veidošanos. Ar šīs procedūras palīdzību var novērst matu izkrišanu, ko izraisījuši vairogdziedzera darbības traucējumi vai kāda cita slimība. Dažkārt to lieto stomatoloģijā dažādu smaganu slimību ārstēšanai.

Metodi nedrīkst izmantot, ja cilvēkam ir strāvas nepanesība un procedūras laikā jūtams izteikts diskomforts, kā arī pacientiem ar ļaundabīgām slimībām vai smagiem sirds un asinsrites traucējumiem. Asiņošana, akūta augšējo elpceļu infekcija vai drudzis arī būs šķērslis šīs procedūras veikšanai.

Elektroterapijas – amplipulss, SMS forēze, diadinamoterapija, interfences strāvas

Amplipulsterapijā izmanto modulētu sinusoidālu maiņstrāvu ar mainīgu amplitūdu. Pacientam uzliek vairākus elektrodus ar hidrofilām starplikām, ir vibrācijas sajūta, jūt muskuļu saraušanos. Tā rada elektriskas vibrācijas uz nervu galiem, iedarbojas uz asisnsvadiem un muskuļiem. To izmanto sāpju mazināšanai, balsta un kustību aparāta slimību ārstēšanai.

SMS forēzē izmanto sinusoidāli modulētas strāvas kopā ar medikamentiem, kas dod pretsāpju iedarbību, balstu un kustību aparāta slimību ārstēšanā un traumu seku novēršanai.

Diadinamoterapijā izmanto nemainīgas polaritātes zemfrekvences strāvas impulsveida iedarbību, kuras rezultātā mazinās sāpes, uzlabojas perifērā asinsrite un vielmaiņa. Procedūras laikā pie ķermeņa tiek piestiprināti elektrodi ar hidrofilām starplikām vai elektronovadošu gelu.

Interferences strāvas terapijā, krustojoties divām mainīgas polaritātes vidējas frekvences strāvām, audos tiek radīta jauna vidējas frekvences strāvu maiņstrāva. Terapijas rezultātā mazinās sāpju intensitāte, paplašinās asisnvadi, tiek veicināta tūskas uzsūkšanās, uzlabojas vielmaiņa, ir baktericīds un pretiekaisuma efekts. Pacientam uzliek vairākus elektrodus ar hidrofilām starplikām, ir muskuļu kontracijas, un audu dziļumā jūt vibrācijas.

Magnētterapija

Magnētterapijā tiek izmantots vājš, pulsējošs magnētiskais lauks, kas rada siltuma efektu dziļi audos, tos sasildot. Rezultātā uzlabojas asinsrite, mazinās sāpes, iekaisuma procesi un tūska audos. Pacientam, guļot uz kušetes, ar speciālu iekārtu tiek radīts zemas vai vidējas frekvences magnētiskais lauks tieši tajā vietā, kur nepieciešama ārstēšana. Zemas frekvences magnētiskais lauks mazina tūsku, palīdz uzsūkties hematomām. Augstākas frekvences magnētiskais lauks mazina sāpes. Vienas procedūras ilgums ir 10–40 minūtes.

Terapiju izmanto:

  • balsta un kustību aparāta slimību ārstēšanai;
  • pēc traumām, lūzumiem;
  • asinsspiediena normalizēšanai;
  • brūču dzīšanas veicināšanai.

Šo terapiju nedrīkst izmantot, ja ir zems asinsspiediens, asiņošana, asinsvadu aneirisma, ir sirds implanti, mirdzaritmija.

Gaismas terapija (tubus kvarcs), mandeļu sildīšana, kvarcošana

Gaismas terapijā tiek izmantots ultravioletais un infrasarkanais starojums, ar speciālām lampām apstarojot konkrētu ķermeņa daļu, retos gadījumos visu ķermeni, dozējot to ārsta noteiktā laika sprīdī. Infrasarkano starojumu iegūst no siltuma starotājiem, dažādu veidu spuldzēm, kas visu savu enerģiju atdod infrasarkanā starojuma jeb siltuma veidā. Infrasarkanais starojums īsā laikā sasilda apstarotās ķermeņa daļas virsējos audus. Tajos uzlabojas asinsrite, limfas cirkulācija un vielmaiņa, radot labvēlīgus apstākļus sāpju un iekaisuma likvidēšanai. Šis siltums pozitīvi ietekmē arī dziļākos audus, kas nav bijuši apstarotā lauka robežās.

Plaši izmanto šādu slimību ārstēšanā:

  • ausu, deguna un kakla slimības;
  • locītavu slimības;
  • nervu sistēmas slimības.

Šādu siltuma starojumu nedrīkst izmantot, ja ir nosliece uz asiņošanu.

Ultravioletā starojuma iegūšanai izmanto dzīvsudraba, argona spuldzes, sauktas arī par kvarca lampām. Ultravioletais starojums iedarbojas tikai uz ādas virsējo kārtu, ierosinot reakcijas, kas labvēlīgi ietekmē organismu. Starojumam piemīt baktericīda un pretsāpju darbība, palīdz samazināt mazasinību, veicina brūču dzīšanu un kaulu saaugšanu.

Elektromiegs

Elektromiegs ir vāju impulsu līdzstrāvas ierosināts miegs.
Elektromiegu izmanto šādu slimību un simptomu ārstēšanā:

  • nervu sistēmas slimības;
  • bezmiegs;
  • kuņģa un zarnu trakta slimības;
  • psihiskās slimības.

Pacientam uz acu plakstiņiem un uz ādas abās pusēs aizauss apvidū novieto elektrodus un pievada strāvu. Strāvas impulsi iedarbojas uz galvas smadzenēm, sākotnēji radot miegainību un pēc tam miegu. Ne vienmēr procedūras laikā pacients aizmieg, bet tā palīdz nomierināties, sekmē labāku nakts miegu.

Nedrīkst lietot, ja pacientam ir metāla daļiņas acīs, ir ekzēma uz acu plakstiņiem, kā arī, ja ir strāvas nepanesamība.

Ozokerīta un parafīna aplikācijas

Ozokerīta jeb kalnu vaska un parafīna aplikācijas ir siltumterapijas veids, kurā ar speciālām kompresēm silda noteiktu ķermeņa daļu. Ozokerīts nodrošina dziļu siltuma efektu aplikācijas vietā, uzklājot to uz ārstējamās ķermeņa daļas, ietinot siltumu aizturošā materiālā un turot 40–60 minūtes, līdz siltuma atdeve ir beigusies. Siltums ilgstoši ietekmē aplikācijas vietu, uzlabo asins un limfas cirkulāciju, mazina iekaisuma sāpes.

To izmanto:

  • ja ir hroniskas locītavu sāpes un deformācijas;
  • pēc traumām – lūzumiem un sastiepumiem;
  • pēc iekšīgām slimībām, piemēram, klepus un bronhīta.

Izmantojot aplikācijas bērniem, zem ozokerīta aplikācijas liek papīru vairākās kārtās, lai būtu vieglāk izturēt karstumu.

Parafīna aplikācijas siltums virspirms ietekmē ķermeņa virsējos audus, tas sekmē limfas un asins cirkulāciju, kas tālāk uzlabo vielmaiņu, mazina tūsku un sāpes.

To izmanto:

  • balsta un kustību aparāta slimību un traumu ārstēšanā;
  • nervu sistēmas slimību ārstēšanā;
  • brūču dzīšanas veicināšanai;
  • rētojumu samazināšanā un mīkstināšanā.

Dūņu aplikācijas

Dūņas satur unikālu un daudzveidīgu minerālvielu kopumu, organiskos savienojumus un labvēlīgus mikroorganismus. Tām ir laba siltumnoturība, kas kompleksi ļauj tās izmantot atveseļošanās procesā. Dūņu aplikācija ir speciāli sagatavota, uzsildīta dūņu masa, kuru uzliek noteiktā ķermeņa vietā uz 10–30 minūtēm. Dūņu aplikācija rada antibakteriālu, pretiekaisuma efektu, kā rezultātā uzlabojas vielmaiņa un imunitāte, asins un limfas cirkulācija, mazinās tūska un sāpes, no organisma izvada toksīnus un bagātina to ar vitamīniem un minerālvielām.

Plaši lieto:

  • balsta un kustību aparāta slimību ārstēšanā;
  • ja ir centrālās un perifērās nervu sistēmas slimības;
  • elpošanas orgānu slimības;
  • dažādas dermatoloģiskas slimības.

Pēc procedūras var būt noguruma sajūta, var rasties īslaicīgs slimības paasinājums, pastiprināti jādzer ūdens.

Ārstnieciskās dūņu aplikācijas nedrīkst lietot, ja ir akūts iekaisums, asinsrades orgānu slimības, tuberkuloze, onkoloģiska saslimšana, vēnu varikoze un infekcijas slimības.

Triecienviļņa terapija

Triecienviļņa terapijā izmanto augstus enerģijas un skaņu viļņus, kurus ar speciāla aparāta palīdzību novirza tieši uz sāpošo ķermeņa vietu. Triecienviļņi noārda kalcija sāļu veidojumus jeb uzkaļķojumu, sadrupinot tos sīkos puteklīšos, kas ar laiku uzsūcas apkārtējos audos. Tā mazina sāpes, paātrina sadzīšanas procesu, uzlabo asinscirkulāciju un atslābina muskuļus.

Triecienviļņa terapiju izmanto šādu slimību un simptomu ārstēšanā:

  • papēža radziņi;
  • iekaisušas locītavu cīpslas, saites;
  • muskuļu savilkums;
  • muguras sāpes;
  • pēc sporta traumām.

Procedūrai nav nepieciešama atsāpināšana, pēc tās var būt tirpšanas vai noguruma sajūta.

Terapija nav piemērota bērniem un pacientiem ar asins recēšanas problēmām.

Ultraaugstfrekvences (UVČ) terapija

UVČ terapijas pamatā ir iedarbība uz pacienta ķermeni ar ultraaugstfrekvences elektromagnētisko lauku, kuru uz noteikto ķermeņa vietu izstaro speciāls aparāts. Iedarbības rezultātā sasilst audi, kas palielina asins kapilāru sienu caurlaidību. Uzlabojas asins un limfas cirkulācija, kas mazina sāpes un iekaisumu.

Ultraaugstfrekvences terapiju izmanto šādu slimību ārstēšanā:

  • elpošanas orgānu slimības;
  • ausu, deguna, kakla slimības;
  • ādas slimības, tajā skaitā strutaini furunkuli;
  • kustību balsta slimības (pie artrozēm un artrītiem).

Nedrīkst lietot, ja ir ļaundabīgi audzēji, sirds un asinsvadu mazspēja, hipotoniska slimība, grūtniecība, metāla priekšmetu klātbūtne audos.

UVA fototerapija, UVB fototerapija un kombinētā fototerapija (UVA/UVB)

UVA fototerapijā izmanto ultravioletos A starus (UVA), visgarākos ultravioletā starojuma starus, kas ādā iespiežas visdziļāk. Iedegums no UVA fototerapijas nerodas. UVB fototerapijā tiek izmantoti B klases vidēja garuma ultravioletā starojuma stari, kurus absorbē ādas epiderma, notiek D vitamīna sintēze. UVB terapiju var lietot kompleksā ar sintētiskajiem retinoīdiem un lokāliem medikamentiem, piemēram, darvas preparātiem. Kombinētajā UVA/UVB terapijā izmanto abus šos starus vienlaikus.

Ar šīm terapijām ārstē:

  • psoriāzi jeb zvīņēdi;
  • atopisko dermatītu jeb alerģisko ekzēmu;
  • vitiligo;
  • ādas T šūnu limfomu;
  • sēnīšu mikozi;
  • urēmisko niezi;
  • ādas iekaisumus.

Procedūras laikā speciālā kabīnē tiek apstarots viss ķermenis vai kāda tā daļa. Pacients tajā atrodas kails, ādai jābūt tīrai, obligāti jālieto acu aizsargbrilles. Procedūras ilgums – līdz 10 minūtēm, atkarībā no ārsta norādījumiem un ādas tipa.

Šo terapiju nedrīkst izmantot sistēmiskās sarkanās vilkēdes un Xeroderma pigmentosum gadījumā. Nav ieteicams, ja anamnēzē ir bijis ādas vēzis, ir fotosensivitāte, porfīrija, smagas sirds, aknu un nieru slimības, katarakta. Fototerapijas blaknes var būt eritēma, fotoalerģisks dermatīts, ādas sausums un nieze, var parādīties vasarraibumi, ātrāk novecot āda, un palielinās ādas vēža riski.

Lāzerterapija

Lāzerterapijā izmanto zemas jaudas lāzeru, kas strādā infrasarkanajā diapazonā. Speciāls aparāts rada īsus, pulsējošus impulsus, izraisot audos fotomehāniskas viļņveida svārstības, iekļūst dziļi audos un spēj sasniegt jebkurus orgānus. Lāzerterapija uzlabo šūnu vielmaiņu, paplašinās asinsvadi, uzlabojas asinsrite, atslābst muskuļi, un gandrīz uzreiz mazinās sāpes.

Šo terapiju izmanto:

  • dermatoloģijā;
  • ginekoloģijā;
  • internajā medicīnā;
  • traumatoloģijā, ortopēdijā;
  • uroloģijā;
  • otolaringoloģijā;
  • ķirurģijā;
  • neiroloģijā;
  • pediatrijā;
  • kosmetoloģijā.

Lāzerterapija nerada specifiskas izjūtas, apstrādātajā vietā mazliet var būt siltuma sajūta. Ja ir pazemināts asinsspiediens, var rasties miegainums. Pareizai un ārsta uzraudzībā lietotai lāzerterapijai nav kontrindikāciju.  

Funkcionāla magnētiska stimulācija

Funkcionālā magnētiskā stimulācijā (FMS) izmanto spēcīgu magnētisko lauku, ar kura palīdzību tiek stimulētas dziļās muskuļu struktūras. Ar FMS aplikatora palīdzību terapeits manuāli stimulē kaulu locītavu sistēmas akūtu vai hronisku slimību gadījumā.

Ar šo terapiju veic:

  • neiropātiju ārstēšanu;
  • mugurkaulāja un muskulatūras slimību ārstēšanu;
  • sāpju mazināšanu pēc dažādām traumām;
  • iegurņa un jostas muskulatūras stimulēšanu;
  • urīna un fēču nesaturēšanas, erekcijas disfunkcijas ārstēšanu.

Izmanto rehabilitācijā pēc dzemdībām, vaginālā atslābuma sindroma gadījumā un pēc uroģenitālām operācijām.

Procedūras laikā pacients, pilnīgi apģērbts, sēž ērtā krēslā.

Terapija ir nesāpīga un neinvazīva.

Limfodrenāžas procedūra

Manuālas vai mehāniskas masāžas rezultātā notiek organisma fizioloģisko procesu aktivizācija, kas sekmē liekā šķidruma izvadi no organisma, uzlabo asinsriti un limfas plūsmu, mazinās tūska.
Limfodrenāžas procedūra ar limfas drenāžas ierīci “gaisa zābaki” ir masāžas veids ar mainīgu gaisa spiedienu. Mazinās nogurums, tiek veicināta muskuļu atslābšana.
Izmanto vēnu slimību profilaksei, celulīta ārstēšanai, mazinās ādas nelīdzenumi jeb “apelsīna mizas efekts”. Procedūra sniedz tonizējošu un atjaunojošu efektu, ātrāk izvadās toksīni un paaugstinās imunitāte, uzlabojas vielmaiņa.

Kontrindikācijas – vēnu tromboflebīts, artēriju tromboze.

Inhalācija

Medikamentu ieelpošana gāzes, tvaiku, aerosola vai pulvera veidā, izmanto elpceļu slimību ārstēšanai.

Sāls istaba

Speciāla telpa, kurā atrodoties cilvēks ieelpo sāls jonizētu gaisu, kas tiek izdalīts no speciālas ierīces. Sāls joni labvēlīgi iedarbojas uz elpceļu gļotādu, to mitrinot, attīrot un nomierinot. Uzlabojas vielmaiņa, stabilizējas nervu sistēmas darbība.

Informācija par pierakstīšanos VCA

Pakalpojumi pieejami gan valsts finansējuma ietvaros, gan par maksu, tikai ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu.
Pacientiem ar veselības apdrošināšanas polisi pakalpojumus apmaksā atbilstoši veselības apdrošināšanas programmas nosacījumiem.